Zemaka psihoterapija 42

Mûsdienu produktâ mçs centîsimies atbildçt uz jautâjumu: ko nozîmç psihoterapija?

Protams, mçs visi zinâm, ka psihoterapija ir darbîbas atslçga, kuras priekðmets ir garîgo vai fizisko cieðanu atvieglojums. Psihoterapija ir sareþìîts process, kura uzdevums ir sagatavot pârmaiòas pacienta domâðanas stilâ, kâ arî uzvedîbu, kas var bût piesardzîga attiecîbâ uz to, ka pacients joprojâm atrodas. Psihologam ir pareizas zinâðanas, kas 100% sniegs viòam zinâðanas par problçmu, ar kuru pacients cînâs, un pçc pacienta izpratnes viòð varçs izmantot pareizo ârstçðanas metodi.

Psihoterapija ir prasîgs process. Lai pacients varçtu tikt galâ ar mûsu problçmu, viòam ir nepiecieðams ne tikai skatîties uz sevi reâli, bet arî redzçt savas sliktâs puses, dusmas, bailes vai nepatiku pret citiem cilvçkiem. Psihoterapija nav tikai saruna ar speciâlistu, kurð redz pacientu aizmugurç, un saka, ka viss bûs sistçmâ. Psihoterapija ir unikâla saistîba, kurâ psihoterapeits saòem labâku izpratni par saviem priekðmetiem, kâ arî par cieðanu avotiem.

Mçs bieþi dzirdam no citiem cilvçkiem, ka psihoterapija viòiem rada bailes. Ðâdu domâðanas kursu nosaka tas, ka darbinieki joprojâm ir tâlu no mâcîbâm par psihoterapiju lîdz pat ðai dienai. Un tâpçc ir zinâms, ka, ja mçs kaut ko nezinâm, tad mums ir droðs baiïu veids.

Cik daudz ir psihoterapija? Psihoterapijâ nav stingras procedûras, kas nosaka, cik daudz psihoterapijas ir dzîvot. Katram pacientam, kurð ziòo ârstam, ir atðíirîga problçma, un tâpçc tam ir nepiecieðama îpaða pieeja. Pat psihoterapeits svarîgas sanâksmes laikâ ir ïoti grûti noteikt, cik daudz ârstçðanas var veikt, lai gan to var salîdzinât ar problçmu skaitu, ar kurâm pacientam ziòo psihoterapeitam.Tâtad ir droði teikt, ka psihoterapija ir atkarîga no pârmaiòâm domâðanas veidâ, ko veic persona, kas dodas uz terapiju, kâ arî atbalsta viòas psiholoìisko eksistenci.